Latvijas viedtālruņu lietotāju spēja atšķirt legālu saturu no nelegāla joprojām ir salīdzinoši zema

Pirmoreiz veikta pētījuma „Latvijas viedtālruņu lietotāju autortiesību un blakustiesību objektu izmantošanas paradumi” rezultāti apliecina, ka viedtālruņu lietotāju zināšanas, kā atšķirt legālu saturu no nelegālā, joprojām ir salīdzinoši zemas. Pētījuma dati rāda, ka tikai apmēram 18% lietotāju spēj viegli atpazīt legālu mūzikas un filmu iegūšanas veidu no nelegāla.

Iegūtie dati apliecina, ka 2/3 jeb 67% Latvijas iedzīvotāju lieto viedtālruni, kurā ir pieejams internets. Visvairāk pētījuma respondentu lieto viedtālruni, lai internetā klausītos mūziku (62%), spēlētu spēles (40%), skatītos filmas (34%), TV pārraides – seriālus, TV raidījumus un šovus - (33%), vērotu sporta sacensības (25%) un pavisam neliela daļa – lai lasītu e-grāmatas (16%).

No atbildēm uz jautājumu, kādas darbības lietotāji veic viedtālruņos ar autortiesību un blakustiesību objektiem, secināms, ka visvairāk aptaujāto nelegāla interneta saturu lieto, lai klausītos mūziku (40%), vienādi daudz – lai skatītos filmas (33%) un spēlētu spēles (32%) – nedaudz mazāk, lai skatītos TV pārraides (26%), vērotu sporta sacensības (25%) un neliela aptaujāto daļa, lai lasītu e-grāmatas (14%).

Viedtālruņu lietotāju vērtējumā legāla satura lietošanu visvairāk sekmē satura kvalitāte (79%), bailes inficēt ierīci ar vīrusiem (77%), ērtāka un vienkāršāka legālā satura piedāvātāju pakalpojuma lietošana (77%) un plašākas satura izvēles iespējas (76%). Bailes no soda par nelegāla satura izmantošanu māc 63% aptaujāto; savukārt apziņa, ka nelegāla satura lietošana nav ētiska un tiesību īpašnieki nesaņem atlīdzību par savu darbu - 62%.

Savukārt nelegāla satura lietošanu viedtālrunī veicina legālā satura augstā cena (80%), nelegālā satura vieglā pieejamība (79%), plašās izvēles iespējas, ko nodrošina nelegālā satura piedāvātāji (76%), zemais risks tikt pieķertam un sodītam par nelegāla satura lietošanu (74%), grūtības atšķirt legālu saturu no nelegāla (74%) un arīdzan vēlamā satura vienkārša un tūlītēja nepieejamība (72%).

Lai noskaidrotu, kādi ir Latvijas viedtālruņu lietotāju autortiesību un blakustiesību objektu izmantošanas paradumi, pēc Kultūras ministrijas (KM) pasūtījuma pirmoreiz veikts pētījums. Pētījuma autors ir Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors Dr. Arnis Sauka sadarbībā ar SKDS.

Pētījuma ietvaros savās dzīvesvietās intervēti 1 117 visu Latvijas reģionu pastāvīgie iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 75 gadiem.

Pilns pētījuma teksts pieejams šeit.