Mākslīgais intelekts

Mākslīgā intelekta (MI) popularitāte aug un, ne velti – ikviens, kurš prot izmantot mākslīgā intelekta rīkus var izveidot gleznu, jaunu skaņdarbu vai prozas darbu un to paveikt ar jau zināmu autoru rokrakstu. Aktuālās situācijas apraksts, autoru viedokļi un citu valstu pieredze apskatīta Latvijas Sabiedrisko Mediju portāla (LSM) sagatavotajā rakstā un attiecīgajā LTV1 raidījuma Kultūršoks sižetā: “Mākslīgais intelekts nepazīst autortiesības. Vai esam pret to bezspēcīgi?”. 

Pieaug bažas par mākslīgā intelekta spēju replicēt mūziķu balsis un skaņdarbus, kā rezultātā tiek prasīts nodrošināt lielāku mākslinieku aizsardzību. Lai gan MI var ātri ģenerēt jaunu saturu, pastāv bažas par ar autortiesībām aizsargāta materiāla neatļautu izmantošanu, nesaņemot kompensāciju sākotnējiem radītājiem. 

Eiropas Parlaments ir apstiprinājis Mākslīgā intelekta aktu, vēl tas jāapstiprina Eiropas padomei, pēc tam būs 24 mēneši, lai to ieviestu. Šī akta mērķis ir regulēt MI sistēmu izmantošanu un novērst bažas par ar autortiesībām aizsargātu darbu neatļautu izmantošanu. Latvijā šī likuma izpildi pārraudzīs Vides un reģionālās attīstības ministrija. 

Tā kā mākslīgais intelekts turpina izjaukt robežas starp realitāti un simulāciju, tiek prasīts palielināt modrību un regulējumu, lai nodrošinātu, ka satura veidotāji saņem taisnīgu atlīdzību par savu darbu. Lai gan mākslīgais intelekts var radīt ievērojamu saturu, pastāv arī bažas, ka tas varētu samazināt ar autortiesībām aizsargāto oriģinālo darbu patēriņu. 

Šajā mainīgajā vidē ir svarīgi atrast līdzsvaru starp mākslīgā intelekta priekšrocībām un intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību. Tā kā MI tehnoloģija turpina attīstīties, likumdevējiem un ieinteresētajām personām būs ļoti svarīgi pievērsties MI radītā satura ētiskajām un juridiskajām sekām. 

Pilnu rakstu lasiet šeit