Pašlaik, kad liela daļa Latvijas iedzīvotāju cītīgi seko līdzi mūsu hokejistu panākumiem Pasaules čempionātā hokejā, vēlamies atgādināt par tiešraides pasākumu pirātisma aizliegumu! Šajā rakstā apskatīsim Eiropas Savienības intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) 2023. gadā sagatavoto materiālu1 par tiešraides pasākumu pirātisma aktualitātēm Eiropas Savienībā.  

Tiešraides pasākumu pirātisms ir viens no galvenajiem izaicinājumiem radošajām nozarēm, kas veido un izplata šāda veida saturu. Tas ir arī izaicinājums tiešraides pakalpojumu nodrošinošiem starpniekiem, kuru pakalpojumi tiek ļaunprātīgi izmantoti, lai atbalstītu tiešraides pasākumu pirātismu. Lai gan pēdējos gados ir uzlabojusies patērētāju vēlme pēc likumīgu tiešsaistes straumēšanas pakalpojumu izmantošanas, ir vērojamas pazīmes, kas liecina, ka ir palielinājies tiešraides pasākumu pirātisms, jo īpaši attiecībā uz sporta pasākumiem.  

EUIPO Observatorijas diskusiju dokumentā ir izklāstīti izaicinājumi, ar kuriem saskaras tiešraides pakalpojumu nodrošinātāji saistībā ar šo pakalpojumu izmantošanu tiešraides pasākumu pirātismam, kā arī prakse šādas izmantošanas novēršanai.  

Dokumentā norādīts, ka tiešraides pasākumu pirātisms rada jaunus izaicinājumus intelektuālā īpašuma tiesību īpašniekiem, tiešsaistes starpniekiem, un tiesībaizsardzības iestādēm. Šāda veida pirātisma ekonomiskais kaitējums ir īpaši smags, jo lielākā daļa tiešraides notikumu galvenā vērtība ir to tiešraides izmantošana (t.i., lielākā daļa vērtības tiek zaudēta, kad pasākums beidzas). Papildus tam, ka lietotāju piekļuves vai abonēšanas maksa nonāk pirātiskā pakalpojumu nodrošinātāju rokās, tiek ņemti vērā arī citi faktori, piemēram, reklāmas vai ieejas biļešu pārdošanas ieņēmumu zudums. Tas jo īpaši attiecas uz sporta pasākumiem un visām ieinteresētajām personām, kas sniedz ieguldījumu tiešraides sporta notikumu norisē un tiem pievienotajā vērtībā. 

Rakstā paskaidrots, ka pirātisma pakalpojumu operatori izmanto dažādas metodes, lai pirātiski iegūtu likumīgu tiešraides notikumu pārraidi, apejot aizsardzības mehānismus, kas parasti tiek ieviesti, lai aizsargātu kvalitatīvu tiešraides saturu. Daži pirātiska satura izplatītāji izmanto arī paši savus aizsardzības paņēmienus, lai izvairītos no to identifikācijas vai padarītu to izmantoto serveru identificēšanu pēc iespējas grūtāku. Dažās no šīm pirātiskā satura aizsardzības metodēm tiek izmantoti arī likumīgi pakalpojumi, kas paredzēti satura izplatīšanas optimizēšanai vai aizsardzībai.  

• Pirātiska satura izplatītāji bieži izmanto IP adresi paslēpjošas programmas, lai tādējādi novērstu vai samazinātu to atrašanās vietas atklāšanas riskus.  

• Tiešraides pasākumu pirātisma operatori izmanto arī pakalpojumu sniedzējus, kas reģistrēti valstīs ar saudzējošāku regulējumu.  

• Pēdējos gados ir attīstījies Pirātisms kā pakalpojums (PaaS), kas samazina šķēršļus pirātisma pakalpojumu izveidei, darbībai un monetizācijai, kā arī nodrošina satura tiešraides straumēšanas atbalstu. 

Intelektuālā Īpašuma tiesību īpašnieku un tiešsaistes starpnieku izaicinājums ir ātri ierobežot ekonomiskos zaudējumus, vienlaikus nodrošinoties pret legālā pasākuma bloķēšanu, lai saglabātu trešo pušu tiesības. Tiem, kuriem jāuzrauga plašs nelegālo straumju avotu klāsts, ātri jāpārskata identificētās straumes, lai pārbaudītu, vai tās pārkāpj tiesības, un identificētu to avotus. Tam ir nepieciešamas sarežģītas sistēmas un ievērojami tehniskie resursi, jo šīs darbības tiešraides laikā ir jāveic reāllaikā. Pēc tam ir izaicinājums izstrādāt visefektīvākos un līdzsvarotākos izpildes pasākumus, lai novērstu pārkāpumu un neizjauktu likumīgi notiekošo tiešraidi. 

Dokumentā aplūkota labā prakse, kas tiek izstrādāta, lai novērstu pirātisma pakalpojumus: 

• WIPO Alert datubāze nodrošina reklāmdevējiem un tiešsaistes reklāmu starpniekiem nelegālo vietņu sarakstu; 

• līgumi starp tiesību īpašniekiem un maksājumu pakalpojumiem, lai pārtrauktu nelegālu pakalpojumu kontu vai bloķētu piekļuvi Intelektuālā īpašuma tiesības pārkāpjošām tīmekļa vietnēm, kuras tiesa ir atzinusi par nelikumīgām. 

Visbeidzot, dokumentā aplūkota sadarbība ar tiesībaizsardzības iestādēm, lai efektīvi izmeklētu un likvidētu noziedzīgos grupējumus, kas ir tiešraides pirātisma pakalpojumu pamatā.  

Tiešraides pasākumu pirātismu, tāpat kā jebkuru autortiesību pārkāpumu Latvijas Republikā regulē Autortiesību likums, kas noteic, ka fiziskajai personai par administratīvo pārkāpumu autortiesību un blakustiesību jomā piemērojams brīdinājums vai naudas sods līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām (700 eiro), bet juridiskajai personai – naudas sods līdz tūkstoš četrsimt divdesmit naudas soda vienībām (7100 eiro). Gadījumos, ja radīts būtisks kaitējums, var iestāties kriminālatbildība, atbilstoši Krimināllikuma 148. pantam. Aicinām visus hokeja līdzjutējus būt godprātīgiem un izvērtēt pirātiski iegūtas informācijas riskus! 

Lai iepazītos ar raksta pilno saturu, spiediet šeit.